14 gadus vecs zēns audzēja garus matus, lai ziedotu tos parūkas izgatavošanai savai klasesbiedrenei, kura cīnījās ar vēzi. Taču jau nākamajā dienā viņa māti izsauca uz skolu, kur meitenes tēvs viņai jautāja: „Jums nav ne jausmas, ko jūsu dēls ir izdarījis, vai ne

Četrpadsmit gadus vecais Ītans vairākus mēnešus audzēja matus, lai ziedotu tos organizācijai, kas izgatavo parūkas bērniem, kuriem vēža ārstēšanas laikā jāiziet ķīmijterapija. Viņa mērķis bija pavisam konkrēts — palīdzēt savai labākajai draudzenei Lili. Kad mati bija sasnieguši nepieciešamo garumu un no tiem tika izgatavota īpaši pielāgota parūka, skolas direktors Harisons un Lili tēvs Džeikobs sasauca tikšanos skolā. Sarunas laikā Džeikobs atklāja, ka Ītans slepus bija palīdzējis Lili pievienoties skolas skatuves dekorāciju komandai, lai viņa varētu strādāt pie tērpiem. Tādēļ tēvs bija domājis, ka meita apmeklē mākslas pulciņu.

Skolas aktu zālē Lili strādāja pie vecas šujmašīnas, kuru savulaik bija ziedojis Džeikobs un kura bija piederējusi viņa nelaiķei sievai. Pie šīs mašīnas meitene šuva zilu skatuves kostīma vesti ar trim dažādiem pogu aizdares elementiem un nedaudz šķībi piešūtu kabatu. Džeikobs rūpīgi apskatīja apģērbu un piekrita ļaut Lili turpināt darboties skatuves dekorāciju komandā, ja vien tiks nodrošināta iepriekš saskaņotu pieaugušo uzraudzība. Savukārt Ītans atvainojās par to, ka bija slēpis visu notiekošo un noklusējis īsto plānu.

Mājās Ītans, kā jau ierasts svētdienu rītos, gatavoja pankūkas, izmantojot ieplaisājušu koka lāpstiņu, kas bija piederējusi viņa nelaiķim tēvam. Ar šo lāpstiņu viņš apgrieza pankūkas pannā, turpinot gatavošanas paņēmienu, ko tēvs bija izmantojis līdz savai nāvei pirms trim gadiem.

Pēc skolas izrādes pirmizrādes Lili pasniedza Ītanam ar rokām šūtu zilu priekšautu, kura priekšpusē bija izšūts viņa vārds un kura kabata bija raksturīgi šķība. Svētdienas brokastīs Ītans uzvilka šo priekšautu un, izmantojot veco, ieplaisājušo koka lāpstiņu, pagatavoja pankūkas savai ģimenei un viesiem.

Brokastis, pie galda pulcējoties četriem cilvēkiem, noslēdzās ar to, ka zilo priekšautu nolika virtuvē līdzās vecajai koka lāpstiņai, lai abi priekšmeti turpmāk atkal varētu tikt izmantoti.

Like this post? Please share to your friends: