Nākamajā rītā agri ieradusies Frenka mājās, Laura sastapa savu dēlu, kurš bija uzvilcis nelaiķa tēva veco darba jaku un bija nosēts ar zāģu skaidām. Neitans atzinās, ka viņš un Kouls nedēļas nogales bija pavadījuši, palīdzot vectēvam atbrīvot māju no mantām pirms pārcelšanās uz mazāku mājokli. Frenka darbnīcā bija paslēpts nepabeigts koka šūpuļkrēsls — projekts, ko Maikls bija sācis gatavot Neitanam vēl pirms viņa dzimšanas. Vēlēdamies saglabāt tēva atstāto mantojumu, pirms vectēvs pārdeva īpašumu, Neitans slepus katru nedēļas nogali kopā ar Koulu un Frenku restaurēja krēslu. Viņš baidījās, ka māte to aizliegs, jo viņai bija grūti pat runāt par Maiklu.
Sākotnējais atklājums noveda pie smagas konfrontācijas. Laura pārmeta Frenkam, ka viņš divus mēnešus bija palīdzējis slēpt patiesību, un uzskatīja Neitanu par atbildīgu arī par Koula iesaistīšanu melos. Viņa uz laiku aizliedza dēlam nakšņot ārpus mājām, līdz uzticība tiktu atjaunota. Tomēr, stāvot darbnīcā un ar roku pārvelkot pāri gludi noslīpētajai šūpuļkrēsla koksnei, Laura bija spiesta sastapties ar sāpīgu patiesību. Viņa saprata, ka, cenšoties tikt galā ar savām bēdām un izvairoties no jebkādas pieminēšanas par mirušo vīru, pati neapzināti bija attālinājusi Neitanu no sevis. Dēls bija palicis ar dziļu vēlmi uzzināt stāstus par tēvu un saglabāt saikni ar cilvēku, kuru viņš pamazām sāka aizmirst.
Apņēmusies pārvarēt plaisu, kas bija izveidojusies starp viņiem, Laura mājās atvēra sen aizzīmogotu kasti ar Maikla personīgajām mantām. Pirmo reizi daudzu gadu laikā viņa kopā ar Neitanu aplūkoja vecās fotogrāfijas un dalījās amizantās atmiņās par vīru. Nākamajā nedēļas nogalē viņa pati aizveda Neitanu pie Frenka, lai pirms pārcelšanās palīdzētu dokumentēt un saglabāt visu, ko vien iespējams. Viņi kopīgi fotografēja lielākās darbagalda detaļas, noglabāja nelielas piemiņas lietas, tostarp atvilktni, kurā bija iegrebti Maikla iniciāļi, un uzklāja pēdējo aizsargpārklājuma kārtu ar rokām izgatavotajam šūpuļkrēslam. Kopīgais darbs palīdzēja ģimenei salabot sašķeltās attiecības un izveidot veselīgāku, atklātāku un patiesāku saziņu.
Pēc trim nedēļām pabeigtais šūpuļkrēsls ieņēma goda vietu Lauras un Neitana viesistabā. Frenks bija veiksmīgi iekārtojies savā jaunajā mājoklī, savukārt Neitans un Kouls centās atgūt vecāku pilnīgu uzticību, ik dienu rīkojoties godīgi un vienmēr atbildot uz telefona zvaniem. Sēžot kopā viesistabā, Laura un Neitans dalījās stāstos par Maikla neveiksmīgajiem pašrocīgi īstenotajiem projektiem, kopā smējās un raudāja, vairs nebaidoties un nevilcinoties izrādīt savas emocijas. Maikla piemiņas godināšana vairs nebija slepens projekts, kas paslēpts šķūnī, bet gan kopīgs ceļš, kas beidzot atkal satuvināja māti un dēlu.