Roberts Mičums bija viens no ikoniskākajiem Holivudas zelta laikmeta aktieriem – viņu raksturoja raupjš šarms, dziļā balss un dabisks ekrāna valdzinājums. Dzimis 1917. gada 6. augustā Bridžportā, Konektikutā, viņš piedzīvoja nemierīgu jaunību – bieži nonāca konfliktos ar likumu un klīda pa valsti. Tieši šie skarbā dzīves pieredze vēlāk iedvesmoja viņa filmās atveidotos dumpinieciskos un spēcīgos tēlus. Strādājot dažādus gadījuma darbus, viņš beidzot nonāca pie aktiermākslas – sākotnēji ar nelielām lomām, līdz 1940. gados viņam izdevās iekarot Holivudu.

Mičums kļuva slavens ar lomām filmās-noir – viņš lieliski atveidoja pretrunīgus, ētiski neskaidrus varoņus, kas definēja šo žanru. Viņa izrāviens bija filmā Trīsdesmit sekundes virs Tokijas (1944), taču tieši Pagātnei nav vietas (1947) padarīja viņu par īstu zvaigzni. Viņa lēnais acu skatiens un relaksētā attieksme izcēla viņu starp citiem aktieriem, padarot viņu par ideālu noir žanra pārstāvi. Sekoja tādas filmas kā Lielais laupījums (1949), Viņa veida sieviete (1951) un Eņģeļa seja (1953), kurās viņš kļuva par klasiskā Holivudas antivaroņa simbolu.

Lai gan viņš bija visvairāk pazīstams ar noir filmām, Mičuma aktierkarjera bija ārkārtīgi daudzveidīga – no vesterniem un kara filmām līdz psiholoģiskiem trilleriem. Viens no viņa biedējošākajiem tēliem bija mācītājs filmā Mednieka nakts (1955) – šī loma tiek uzskatīta par vienu no satriecošākajiem ļaundaru tēlojumiem kino vēsturē. Vēlāk viņš atveidoja draudīgu antagonistu filmā Bailes no raga (1962). Lai arī bieži spēlēja skarbos vīrus, viņš pierādīja arī emocionālu dziļumu filmās kā Tikai debesis zina, Mister Allison (1957) un Raiena meita (1970).

Ārpus ekrāna Mičums bija pazīstams ar dumpiniecisku garu un izteiktu pretestību Holivudas stingrajam studiju režīmam. Viņš pat nonāca cietumā par marihuānas glabāšanu 1948. gadā – taču tas gandrīz neietekmēja viņa karjeru. Tieši šī nevērīgā attieksme tikai vairoja viņa mītisko auru, padarot viņu par vienu no noslēpumainākajiem industrijas tēliem. Neskatoties uz dumpiniecisko tēlu, viņš bija apņēmīgs un profesionāls aktieris, kurš darbojās līdz pat mūža beigām – vēlākos gados aktīvi filmējoties arī televīzijā.

Roberta Mičuma mantojums joprojām dzīvo – viņa tēlojumi tiek apbrīnoti arī šodien. Viņa šķietami bezrūpīgais šarms apvienojumā ar spēju piešķirt dziļumu pat visraupjākajiem varoņiem padarīja viņu par Holivudas klasikas leģendu. Neatkarīgi no tā, vai tā bija noir filma, vesterns vai psiholoģiska drāma – viņš vienmēr ienesa lomā ko neatkārtojamu, nodrošinot sev vietu starp visu laiku izcilākajiem aktieriem.