Ingrīda Pita, poļu izcelsmes britu aktrise, palikusi atmiņā kā viens no spilgtākajiem tēliem klasisko šausmu filmu zelta laikmetā – īpaši pateicoties 1970. gadu Hammer Films studijas darbiem. Dzimusi 1937. gada 21. novembrī Varšavā kā Ingūška Petrova, viņas bērnību iezīmēja traģiski notikumi – Otrā pasaules kara laikā viņa kopā ar ģimeni tika ieslodzīta koncentrācijas nometnē. Šī pieredze viņu smagi ietekmēja, taču vienlaikus veidoja viņas garīgo spēku un izturību, kas vēlāk atspoguļojās viņas lomās uz ekrāna.

Pēc kara beigām Pita nolēma veltīt sevi aktiermākslai un galu galā pārcēlās uz Lielbritāniju, kur kļuva par vienu no gotiskā šausmu kino atpazīstamākajām sejām. Viņas lielais izrāviens notika 1970. gadā, kad viņa iejutās Carmillas Karnšteinas tēlā filmā Vampīru mīļākās. Šī vampīru klasika, balstīta uz gotisko romānu Carmilla, izcēla Pitas spēju vienlaikus būt pavedinošai un biedējošai. Gadu vēlāk sekoja Grāfiene Drakula (1971), kur viņa atveidoja leģendāro grāfieni Elizabeti Batoriju – sievieti, par kuru runāja, ka viņa jaunu meiteņu asinīs meklēja mūžīgo jaunību. Ar šīm lomām Pita nostiprināja savu statusu kā šausmu filmu ikona – viņas valdzinošais skaistums, autoritārais skatuves tēls un spēja piešķirt savām varonēm dziļumu padarīja viņu neaizmirstamu.

Lai arī šausmu kino bija viņas vizītkarte, Pita parādījās arī vairākās populārās filmās, tostarp Kur ērglis lido (1968) kopā ar Klintu Īstvudu un Ričardu Bērtonu. Viņa ieguva plašāku auditoriju, uzstājoties arī tādos televīzijas šovos kā Doctor Who. Neraugoties uz ciešo saistību ar šausmu žanru, Pita ar lepnumu pieņēma savu “kulta aktrises” statusu un bieži viesojās šausmu filmu konventos, kur atklāti sarunājās ar faniem, kuri viņu apbrīnoja.

Taču Pita bija ne vien aktrise – viņa bija arī rakstniece ar dziļām saknēm vēsturē un gotikā. Viņas kontā ir vairāki romāni, stāsti un dokumentāli darbi, tostarp atmiņu grāmatas par bērnību un filmēšanos. Viņas tekstos bieži atspoguļojās mīlestība pret vēsturi un noslēpumainību, un viņas literārā darbība tika augstu vērtēta. Tāpat viņa darbojās kā publiciste, daloties savās pārdomās par šausmu filmu žanru un izklaides industriju. Viņas stāstītprasme sniedzās tālāk par kino, padarot viņu par daudzpusīgu un iedvesmojošu mākslinieci.

Ingrīda Pita devās mūžībā 2010. gada 23. novembrī, divas dienas pēc savas 73. dzimšanas dienas. Tomēr viņas mantojums dzīvo – kā spēcīga, noslēpumaina un pievilcīga aktrise, kas uz visiem laikiem mainīja šausmu kino seju. Viņas tēli joprojām iedvesmo fanus visā pasaulē, un viņas elegance, noslēpums un dramatiskā klātbūtne uz ekrāna nodrošina viņai cienījamu vietu kino vēsturē. Gotiskajā kino pasaulē viņa paliek mūžam mīlēta un neaizmirstama.