Māte uzmanīgi izbrauca starp preču stendiem un izveda meitu pa sānu gaiteni, kas bija paredzēts darbiniekiem, pēc tam caur avārijas izeju nokļūstot piegāžu pagalmā. Nonākušas ārā, abas apstājās, un meita apskatīja koncerta programmas aizmuguri. Tur viņa izlasīja ar roku rakstītu piezīmi, kas bija tapusi pirms sešiem gadiem, mātei atlabstot slimnīcā pēc smagas autoavārijas.
Ar roku rakstītajā vēstījumā bija aprakstītas mātes pārdomas pēc negadījuma, kā arī atmiņas par to, kā Mia bija dziedājusi savu skolas koncerta dziesmu pie slimnīcas gultas. Meita atzinās, ka gadiem ilgi jutusi vainas apziņu par to liktenīgo rītu, jo, neraugoties uz mātes nogurumu, viņa bija uzstājusi, lai māte aizvestu viņu uz pasākumu. Galu galā ceļu krustojumā bija notikusi sadursme.
Māte paskaidroja, ka lēmumu sēsties pie stūres viņa bija pieņēmusi pati, aiz mīlestības pret mazmeitu, nevis tāpēc, ka kāds viņu būtu piespiedis. Viņa arī apliecināja, ka ir pieņēmusi savu pašreizējo dzīvi un apstākļus. Tikmēr apsardzes darbinieki, pārskatījuši novērošanas kameru ierakstus par incidentu ar ratiņkrēslu, izvadīja agresīvo pircēju no veikala teritorijas.
Māte un meita kopā pameta universālveikala teritoriju un devās uz mūzikas veikalu ielas pretējā pusē. Salocītā koncerta programma bija rūpīgi noglabāta meitas mēteļa kabatā.