Margareta pārcēlās pie sava dēla Endrjū un viņa grūtnieces, negribīgās vedeklas Keitas, aizbildinoties ar nedaudz pārspīlētu kājas traumu. Jau drīz Margareta sāka kritizēt Keitas mājas darbus un dārza kopšanu, radot mājās lielu spriedzi. Cerot iegūt mazliet miera un novērst uzmanību no pārāk valdonīgās viešņas, Keita un Endrjū izdomāja viltīgu plānu, kurā iesaistīja savu bēdīgi slaveno īgno kaimiņu Pīteru, piedāvājot viņam jaunu skaņuplašu atskaņotāju, ja viņš sāktu izrādīt uzmanību Margaretai.
Pīters negribīgi piegāja pie Margaretas un uzaicināja viņu uz vakariņām, tādējādi aizsākot notikumu ķēdi, kas pilnībā izmainīja abu dzīves. Randiņa laikā kopīgās sarunas par džeza mūziku salauza Pītera skarbo ārieni, un starp abiem senioriem uzplauka īsta, negaidīta romantika. Margareta atrada milzīgu prieku un gandarījumu Pītera sabiedrībā, kamēr Keita beidzot saņēma tik ļoti nepieciešamo palīdzību mājas darbos, pēc kuras viņa bija ilgojusies grūtniecības laikā.
Viss sabruka Pateicības dienā, kad Margareta nejauši noklausījās, kā Pīters pateicas Keitai par skaņuplašu atskaņotāju un piemin viņu sākotnējo vienošanos. Dziļi sāpināta un pazemota, Margareta dusmīgi konfrontēja ģimeni un izskrēja no mājas. Pīters panikā metās viņai pakaļ, apņēmies izskaidrot situāciju un attaisnot savu vārdu, pirms viņa aizietu uz visiem laikiem.
Ārā aukstajā rudens gaisā Pīters atzina, ka sākotnējā vienošanās bija radusies viņa paša rūgtās vientulības un sliktā pirmā iespaida par Margaretas valdonīgo raksturu dēļ. Tomēr viņš asarām acīs atzina, ka patiesi bija iemīlējies viņas dzīvespriecīgajā garā un vairs nespēja iedomāties savu dzīvi bez viņas. Aizkustināta par viņa pilnīgo sirsnību un apzinoties savas dziļās jūtas pret viņu, Margareta piedeva Pīteram ar vienu nosacījumu: lai viņš tomēr paturētu skaņuplašu atskaņotāju viņu kopīgajai mūzikai.