Ģimene, kas tajā dienā ienāca policijas iecirknī, bija neparasti saspringta. Māte un tēvs bija nemierīgi, bet visspilgtākais elements bija viņu mazā meitiņa, kurai bija tikko divi gadi. Ar asarām acīs mazā meitene, šķita, ka uz saviem pleciem nes visas pasaules nastu, pārņemta dziļām bēdām. Tēvs piegāja pie virsnieka ar samulsušu sejas izteiksmi, paskaidrojot, ka viņa meita jau vairākas dienas raud un nenomierinās, kamēr neatzīsies savā noziegumā “policijas darbiniekam”.
Troksnis iecirknī pēkšņi apklusa, dzirdot mazās meitenes trīcošo balsi. Seržants, kurš nejauši tur atradās, nometās ceļos pie mazās meitenes un klusi teica: “Es klausos, mazā dāma, jūs varat man visu pastāstīt.” Ilgi skatoties uz virsnieka uniformu un nozīmīti, mazā meitene, šņukstot, izteica savas lielākās bailes: “Es izdarīju briesmīgu noziegumu, vai jūs mani ieslodzīsiet cietumā?”
Policists, nopietns, bet līdzjūtīgs, teica: “Vispirms jums man jāpastāsta, kas notika.” Mazā meitenīte, vairs nespēdama to izturēt, izsaucās savā atzīšanā: “Es iesitu savam brālim pa kāju, un tiešām stipri! Tagad tur ir zilums. Mans brālis nomirs, un tā visa ir mana vaina! Lūdzu, nelieciet mani cietumā!” Visi policijas iecirkņa darbinieki uz brīdi sastinga, dzirdot šo nevainīgo atzīšanos, tad viņu sejās parādījās silts smaids.
Policists maigi apskāva mazo meitenīti, kura bija pārgurusi no raudāšanas, un, ieskatījies viņai acīs, teica: “Redzi, mazais draugs, neviens nemirst no ziluma. Tavs brālis ļoti drīz atveseļosies un būs pilnīgi vesels. Bet tu vairs nevienu nedrīksti sist, labi?” Mazā meitenīte neticībā noslaucīja acis un apsolīja policistam, ka nekad vairs to nedarīs.
Beidzot miers ienāca mazās meitenītes sejā, kura jau vairākas dienas nebija ēdusi un gulējusi. Viņa apskāva savu ģimeni un pameta policijas iecirkni, atstājot aiz sevis smaidošus policistus. Tajā dienā neviens noziedznieks nenonāca cietumā, bet lielākā vētra bērna pasaulē bija norimusi, pateicoties policista līdzjūtībai. Mazā meitene atgriezās mājās ar vieglumu, kas nenāca no brīvības, bet gan no atbrīvošanās no vainas apziņas.