Nedēļas nogales apciemojums izvērtās par šokējošu atklājumu, kad kāda sieviete sava tēva Ričarda iPad planšetē uzgāja pierādījumus viņa gadu ilgajam ārlaulības sakaram, kas bija noticis pēc divdesmit pieciem šķietami stabilas laulības gadiem. Kad viņa tēvu konfrontēja ar atrasto, Ričards vieglprātīgi atmeta, ka vīriešiem neuzticība esot pavisam normāla parādība, un mudināja meitu klusēt, lai pasargātu mātes ierasto, komfortablo dzīvesveidu. Taču viņa rīkojās citādi — nekavējoties piezvanīja mammai un atklāja viņai neapstrīdamos fotogrāfiskos pierādījumus tēva nodevībai.
Nākamajā rītā māte un meita ķērās pie kopīga darba, rūpīgi sakārtojot finanšu dokumentus, īpašumtiesību reģistrus un uzņēmuma nodokļu papīrus, lai sagatavotos drīzumā gaidāmajai šķiršanās procedūrai. Viņas arī izmantoja iPad, lai ar viltu panāktu, ka Ričarda mīļākā Hloja ierodas mājās agrāk, nekā bija plānots. Kad Hloja pārkāpa slieksni un ieraudzīja uz virtuves galda izklātās izdrukātās ekrānuzņēmumu lapas, konfrontācija ātri pārvērtās saspringtā vainas novelšanas spēlē, kurā uzpeldēja seni aizvainojumi no koledžas laikiem.
Tomēr drīz vien meita bēniņos atklāja kādu tumšu ģimenes noslēpumu — koledžas laika dienasgrāmatu un vecas fotogrāfijas, kas liecināja, ka viņas māte pirms daudziem gadiem bija rīkojusies tieši tāpat. Studiju gados māte slepus bija uzturējusi attiecības ar Hlojas toreizējo draugu Deividu, attaisnojot savu neuzticību ar tieši tādu pašu atrunu, kādu tagad izmantoja Ričards. Saskārusies ar pašas liekulību, māte bija spiesta stāties pretī savai pagātnei tieši tajā brīdī, kad viņas laulība galīgi sabruka.