Bērnībā mājas bija piepildītas ar mūzikas instrumentiem un aprīkojumu. Starp tiem bija akustiskā ģitāra, ko spēlēja viesistabā, bet koka karote kalpoja par improvizētu mikrofonu. Pēc mātes nāves ģitāru noglabāja, un tās vietā ikdienā parādījās pavisam citas lietas — novalkāti apavi, kuriem cauri sūcās ūdens, un skolas dokumenti, kas bija jāparaksta. Kad zēnam bija divpadsmit gadu, viņš, rakņājoties atvilktnē, atrada fotogrāfijas, kurās bija redzama uzstāšanās uz skatuves, gari mati, ģitāras un koncertu apmeklētāji. Tēvs nekavējoties savāca šīs lietas un paslēpa tās prom.
Sešpadsmit gadu vecumā jaunietis pats sāka padziļināti interesēties par mūziku un ieguva bukletus par mūzikas producēšanas programmām, taču galu galā atteicās no šiem plāniem, dodot priekšroku parastam darbam. Kad viņam apritēja astoņpadsmit, uz virtuves galda viņu gaidīja ar roku rakstīta zīmīte, kurā tēvs pieprasīja ik mēnesi maksāt 250 dolāru par istabu. Turpmāko piecu gadu laikā ikdienas izdevumi pakāpeniski krājās — maiņas, papildinot preču plauktus pārtikas veikalā, rēķini par automašīnas remontu, jauni darba apavi un ikmēneša maksājumi skaidrā naudā 250 dolāru apmērā, ko viņš nolika uz galda. Tikmēr guļamistabā viņš glabāja savu audio aprīkojumu, tostarp lietotu mikrofonu, audio interfeisu un skaņas izolācijas segas.
Pēc tēva nāves no vēža viņa ilggadējais draugs Frenks pasniedza jaunietim ar līmlenti aizlīmētu kartona kasti, kurā bija rūpīgi saglabātas dažādas piemiņas lietas. Tajā atradās veca ādas veste ar grupu emblēmām, aukliņas ar aizkulišu caurlaidēm, ģitāras mediatoru komplekts, arhivētas uzstāšanās fotogrāfijas, mātes portrets un atslēga, kurai bija piestiprināta birka ar adresi. Šī atslēga derēja kādai neuzkrītošai ēkai netālu no industriālās zonas pilsētas nomalē.
Ēkas iekšpusē viņu gaidīja pilnībā aprīkota ierakstu studija ar tumšiem akustiskajiem sienu paneļiem, lielu daudzkanālu skaņu pulti, skaļruņiem, datoru monitoriem, mikrofoniem, ģitāru pastiprinātājiem un bungu komplektu aiz stikla starpsienas. Pie sienām karājās seni koncertu plakāti un avīžu izgriezumi ar virsrakstiem par uzstāšanos uz teātra skatuvēm. Telpā atradās elektriskās ģitāras, sintezatori, augstas kvalitātes audio interfeisi un salabota, lietota melna ģitāra ar sudraba zvaigznes uzlīmi.
Kad datoram tika pievienots USB zibatmiņas disks ar uzrakstu “Mūsu grupa”, tajā atklājās arhivēti mēģinājumu ieraksti, grupas video fragmenti un pēdējais studijā uzņemtais video. Atvilktnē zem skaņu pults atradās koka lādīte ar sešdesmit papīra aploksnēm, uz kurām bija norādīts mēnesis un gads. Katrā aploksnē bija skaidra nauda, un kopējā summa sasniedza 15 000 dolāru — tieši tik, cik piecu gadu laikā bija sakrājies no ikmēneša īres maksājumiem 250 dolāru apmērā. Līdzās naudai gulēja arī zīmīte ar rakstiskiem norādījumiem.