Līdz septiņdesmit piecu gadu vecumam manas dienas bija iestājušās paredzamā ritmā. Vārītas auzu pārslas ar sagrieztiem burkāniem, bezkofeīna kafija, vispirms nekrologu lasīšana un pastaiga uz parku, lai apsēstos uz soliņa, ko reiz bijām dalījušas ar Klāru. Rutīna atvairīja tukšumu, un sarunas ar viņas atmiņām šķita kā vienīgā dienas daļa, kurai bija jēga. Dzīve bija kļuvusi par atkārtotu kustību virkni, klusu veltījumu tam, kas bija bijis.
Bet vienā lietainā rītā šī rutīna sabruka. Manā priekšā stāvēja maza meitene, ne vairāk kā piecus gadus veca, ietīta adītā džemperī, biksēs un spilgti sarkanos zābakos. Viņa iepazīstināja ar sevi kā Lea un bez vilcināšanās pārmeta man savu jaku pār ceļiem, lai pasargātu mani no lietus. Tā bija izšūta ar zelta “C” un nelielu ozola lapu — spoguļattēls Klāras jakai no pirms gadu desmitiem. Mana sirds dauzījās. Kaut kādā veidā šis bērns bija kļuvis par tiltu uz pagātni, ko uzskatīju par zudušas uz visiem laikiem.
Nākamās dienas bija viss, izņemot parastās. Es meklēju Lea un viņas vecmāmiņu, apņēmības pilna uzzināt stāstu, kas slēpjas aiz jakas. Katrs solis prom no mana soliņa un rīcība bija solis prom no vientulības, kas mani bija pārņēmusi gadiem ilgi. Pirmo reizi gadu desmitos dzīve šķita nenoteikta, tomēr dinamiska, pilna iespēju un cerību.
Beidzot, mājās, es atkal satiku Klāru. Gadiem ilgi pārpratumi, sirdssāpes un šķiršanās izvirdās emociju straumē. Mēs maigi samierinājāmies, daloties asarās un atmiņās, un Lea pieķērās mums abām kā mūsu ģimenes dzīvais pavediens. Mazā jaciņa, saldumi un mūsu atkalapvienošanās siltums mums atgādināja, ka mīlestību, reiz pazaudētu, var atrast atkal, ja uzvar pacietība un drosme.
Pēc pieciem gadiem mūsu mājas bija piepildītas ar smiekliem, svaigiem ziediem un kopīgām rutīnām, kas vairs nebija tukšas, bet gan pilnas ar mīlestību. Lea bija kļuvusi moža un gudra, Klāra dungoja virtuvē, un es rūpējos par dārzu. Vīrietis, kurš reiz gaidīja pagātni uz parka soliņa, atkal bija kļuvis par tēvu, vectēvu un vīru. Dzīve bija atgriezusies – neparedzama, bet bezgala skaistāka.