Kāda sieviete, kuras māte pēc īsas slimības bija aizgājusi mūžībā, rūpīgi glabāja savas mātes dārgo porcelāna tējas servīzi, kurā bija baltas tasītes ar sīkiem ziliem ziediņiem, zeltītām maliņām un pieskaņota tējkanna. Gadu vēlāk, mātes nāves gadadienā, viņa sarīkoja ģimenes vakariņas un izņēma tējas servīzi, lai pasniegtu tēju. Viņas vīramāte Denīze, kura vēlējās palīdzēt, aiznesa paplāti ar servīzi uz virtuvi, taču aizķēra to aiz darba virsmas malas, un viss servīzes saturs nokrita uz flīžu grīdas, sašķīstot neskaitāmos gabalos.
Lai gan Denīze centās notikušo noniecināt, sakot, ka tās taču esot tikai trauki, sieviete kopā ar vīru rūpīgi savāca katru lauskas gabaliņu — arī zilā un zeltainā porcelāna šķembas, sīkos tasīšu osiņus un tējkannas vāciņu — un ievietoja tos kartona kastē. Vēloties saglabāt mātes piemiņu tieši šajā priekšmetā, viņa sazinājās ar vietējo keramikas mākslinieci vārdā Maja un nākamajā rītā uz viņas darbnīcu aiznesa kasti ar saplēsto porcelānu, kā arī pēdējo mātes ar roku rakstīto dzimšanas dienas kartīti.

Tā vietā, lai mēģinātu tradicionāli restaurēt servīzi un paslēpt bojājumus, māksliniece izveidoja īpaši pasūtītu kompozīciju ierāmētā stiklā. Porcelāna lauskas tika izkārtotas ap centrālo sievietes un viņas mātes fotogrāfiju. Zilā un zeltainā porcelāna gabali veidoja aizsargājošu mozaīkas rāmi, savukārt oriģinālā ar roku rakstītā dzimšanas dienas kartīte tika nostiprināta rāmja aizmugurē zem caurspīdīga akrila. Apakšējā priekšpusē piestiprināta iegravēta metāla plāksnīte vēstīja: „Dažas lietas nezaudē savu vērtību arī tad, kad tās saplīst.“
Pēc trim nedēļām pabeigtais mākslas darbs tika saņemts un piestiprināts pie ēdamistabas sienas tieši aiz galvenā pusdienu galda. Nākamajā ģimenes sanākšanas reizē viesi un ģimenes locekļi aplūkoja kompozīciju, kurā ap fotogrāfiju bija izvietotas reiz saplīsušās porcelāna lauskas.

Denīze arī piedalījās šajās vakariņās un vēroja ēdamistabā uz visiem laikiem piestiprināto ierāmēto kompozīciju. Saglabātie porcelāna gabali palika redzami aiz stikla pārsega, tādējādi uz visiem laikiem iemūžinot šī priekšmeta fizisko vēsturi.