Pēc mātes zaudēšanas krūts vēža dēļ Klēra apstulbusi klusumā vēroja, kā viņas tēvs tikai trīs mēnešus vēlāk paziņoja, ka apprecēs viņas tanti Lauru. Pāris apgalvoja, ka viņu savienība radusies kopīgu bēdu dēļ – stāsts, ko Klēra centās pieņemt, neskatoties uz satraucošo savienības ātrumu. Taču kāzu dienā viņas brālis Roberts ieradās ar sprādzienbīstamu atklāsmi: vēstuli no viņu mātes, ko glabā advokāts un kas tiks publiskota tikai tad, ja tēvs apprecēs Lauru.
Vēstule atklāja satriecošu dubultdzīvi. Kamēr Klēras māte cīnījās par savu dzīvību, viņa atklāja, ka viņas vīram ir ilgstošas attiecības ar viņas māsu. Vēl šokējošāka bija atklāsme par slepenu bērnu, par kuru visi uzskatīja, ka tas pieder citam vīrietim. “Uzticīgā vīra” tēls bija tikai fasāde; viņš palika nevis mīlestības dēļ, bet gan lai aizsargātu savas finansiālās intereses, gaidot sievas nāvi, lai varētu atklāti būt kopā ar Lauru.
Tomēr viņu māte pat pēdējos brīžos palika mīloša aprūpētāja. Apzinoties, ka mirstot viņa ir pārāk vāja, lai cīnītos pret nodevību, viņa klusi novirzīja visu savu bagātību. Viņa juridiski nodrošināja, ka viņas vīrs un māsa neko nemantos, atstājot visu saviem bērniem. Viņa ļāva viņiem spēlēt “sērojošu mierinātāju” lomas, kamēr pati stratēģiski likvidēja viņu nākotnes finansiālos ieguvumus, tādējādi uzvarot klusā godprātības karā no savas nāves gultas.
Kamēr kāzu viesi gatavojās griezt torti, Klēra un Roberts konfrontēja savu tēvu ar vēstuli un patiesību par testamentu. Jaunās laulības fasāde acumirklī sabruka; “mīlestība” starp viņu tēvu un Lauru izzuda, tiklīdz kļuva skaidrs, ka mantojuma nav. Kāzas, kurām bija jābūt jaunam sākumam, tā vietā kļuva par publisku norēķināšanos, atmaskojot gadiem ilgu maldināšanu.
Klēra un Roberts pameta svinības, atstājot tēvu saskarties ar savu lēmumu sekām. Mēnešus vēlāk Laura viņu pameta, pierādot, ka viņu attiecības bija balstītas uz alkatību, nevis uz izliktajām bēdām. Viņas mātes pēdējais akts nebija tikai juridisks manevrs; tā bija dziļa mācība par patiesību. Viņa nepavadīja savas pēdējās dienas cīnoties; viņa tās pavadīja, nodrošinot, ka galu galā patiesība ir vienīgā lieta, kas paliek.