Dorotiju Stratenu bieži salīdzināja ar mūsdienu Merilinu Monro – viņas apburošais skaistums un neparastā harizma aizrāva tūkstošiem. Dzimusi 1960. gadā Vankūverā, viņas ceļš uz slavu sākās negaidīti – kāda nejauša tikšanās pavēra durvis uz modeles karjeru. Ar dabiski pievilcīgu izskatu un eleganci viņa ātri piesaistīja uzmanību un kļuva par spožu zvaigzni Holivudas debesīs, lai arī tikai uz īsu brīdi.

Modeles karjerā Stratena burtiski uzsprāga – vadošie žurnāli sacentās, lai viņu iemūžinātu savās lappusēs. 1970. gadu nogalē viņa pārgāja arī uz aktiermākslu, un drīz vien ieguva lomas, kas apliecināja viņas talantu un potenciālu. Viņas sniegums filmā They All Laughed (1980) guva kritiķu atzinību – Stratena pierādīja, ka ir vairāk nekā tikai skaists seja, viņa bija arī daudzsološa aktrise ar dziļumu un niansi.

Tomēr aiz spilgtajām gaismām un uzvarām uz ekrāna, Dorotijas personīgajā dzīvē valdīja nestabilitāte. Viņas laulība ar Polu Snaideru – vīrieti, kurš sākotnēji palīdzēja viņai iekļūt industrijā – sāka plaisāt, viņai kļūstot arvien slavenākai. Lai gan viņa palika uzticīga savai profesijai, personīgās dzīves sarežģījumi sāka mest ēnu uz viņas panākumiem un sabojāja to nākotni, kas šķita tik gaiša.

Traģiski, bet 1980. gada 14. augustā, tikai 20 gadu vecumā, Dorotijas dzīve tika brutāli pārtraukta. Viņas nāve šokēja pasauli un izgaismoja slavas ēnas puses – tās spiedienu un iekšējo ievainojamību, ko sabiedrība bieži neredz. Stratena pēkšņā aiziešana ne tikai pārtrauca daudzsološu karjeru, bet arī atstāja neatbildētu jautājumu: cik augstu viņa būtu spējusi pacelties, ja liktenis būtu bijis žēlīgāks?