Pēc 40 laulībā pavadītiem gadiem sieviete iesniedza šķiršanās pieteikumu, jo uzskatīja, ka vīrs viņu nekad nav sapratis. Taču tikai nedēļu vēlāk viņš aizgāja mūžībā, atstājot viņai vēstuli, kas salauza viņas sirdi

Loreta pēc četrdesmit laulībā pavadītiem gadiem uzsāka šķiršanās procesu ar savu vīru Henriju, kurš strādāja par grāmatvedi. Neilgi pēc tam, kad viņš saņēma šķiršanās dokumentus, Henrijs negaidīti nomira no sirdslēkmes. Dažas dienas pēc bērēm viņa advokāts, Kolinsa kungs, pasniedza Loretai aizzīmogotu aploksni. Tajā viņa atrada ar roku rakstītu vēstuli un nelielu misiņa atslēgu.

Atgriezusies viņu kopīgajā mājā, Loreta devās uz Henrija kabinetu. Ar atslēgu viņa atslēdza kādu konkrētu atvilktni, kas atradās zem dokumentu skapja. Tajā viņa uzgāja mapi ar uzrakstu „Loreta”. Mapē bija izgriezumi no žurnāliem, fotogrāfijas un vairākas piezīmju grāmatiņas. Tajās bija rūpīgi pierakstīti notikumi un domas no pēdējiem divdesmit gadiem, tostarp Loreta savulaik izteiktās vēlmes doties ceļojumos uz tādām vietām kā Parīze, Venēcija un Āfrika.

Zem piezīmju grāmatiņām Loreta atrada uz papīra izdrukātu bankas konta izrakstu par atsevišķu krājkontu. Tas atradās blakus mapei, kurā bija ar roku sastādīts četru nedēļu ceļojuma maršruts. Detalizētajā plānā bija norādīti viesnīcu nosaukumi, vilcienu maršruti un restorānu rezervācijas Florencē, Romā, Āfrikā un Parīzē.

Konta izraksts atklāja, ka daudzu gadu garumā katru mēnesi tajā regulāri tika iemaksāti 50 līdz 100 dolāri. Dokumentā norādītā galīgā summa bija īpaši paredzēta viņu 40. kāzu gadadienas ceļojumam. Gadu gaitā šim konkrētajam mērķim bija izdevies sakrāt ievērojamu naudas summu.

Trīs mēnešus vēlāk Loreta izmantoja atsevišķajā krājkontā uzkrāto naudu, lai dotos ceļojumā uz Venēciju, Itālijā. Izpētot pilsētas kafejnīcas un kanālus, viņa rokassomiņā nēsāja līdzi izdrukātu Henrija fotogrāfiju un apmeklēja vietas, kas bija detalizēti aprakstītas ceļojuma maršrutā.

Like this post? Please share to your friends: