Sirdi plosošs brīdis: Vīrs lūdz sievu atstāt jaundzimušos trīnīšus slimnīcā!

Emīlijas prieku par trīnīšu – Sofijas, Lilijas un Greisas – piedzimšanu drīz vien aizēnoja vīra Džeka satraucošā rīcība, kad viņš atgriezās no veikala. Bāls un izvairoties no acu kontakta, Džeks šokēja Emīliju, paziņojot, ka viņi nedrīkst paturēt savas meitas, atsaucoties uz zīlnieces tumšo pareģojumu, ko viņam nodevusi viņa māte. Šis neticamais apgalvojums – ka bērni nesīs nelaimi un viņa nāvi – satrieca Emīliju, piepildot viņu ar dusmām un šausmām par domu pamest jaundzimušās meitiņas māņticības dēļ.
Neskatoties uz Emīlijas asarām un loģiskajiem iebildumiem, Džeka bailes, kuras vēl vairāk pastiprināja mātes spiediens, lika viņam pieņemt postošu lēmumu. Viņš bez īstas pārliecības piekrita, ka Emīlija var vest bērnus mājās, bet pats paziņoja, ka tajā dzīvē vairs nebūs klātesošs. Izteicis vājus atvainošanās vārdus, viņš pameta slimnīcas istabu, atstājot Emīliju vienu ar trim jaundzimušajām un sirdssāpes pilnu nākotni.
Nedēļas pārvērtās grūtā vientuļās mātes ikdienā, Emīlijai veltot visu savu spēku Sofijas, Lilijas un Greisas aprūpei. Kādas vizītes laikā Džeka māsa Beta atklāja šausminošo patiesību: nekādas zīlnieces nemaz nebija bijis. Džeka māte bija izdomājusi šo melu, baidoties, ka trīnīši atņems viņai dēla uzmanību. Šis aprēķinātais meli iznīcināja Emīlijas ģimeni, raisot viņā dziļu niknumu par sievietes savtīgumu.
Uzzinājusi patiesību, Emīlija vēlreiz centās sasniegt Džeku, cerot, ka mātes nodevības atklāšana atvērs viņam acis. Taču Džeks palika uzticīgs savai māņticībai, atsakoties pieņemt realitāti un atgriezties pie savām meitām. Viņa galējais atteikums nostiprināja Emīlijā apņēmību iet tālāk vienai, visu savu mīlestību un spēku veltot Sofijai, Lilijai un Greisai.
Gadu vēlāk Džeks atgriezās – salauzts un nožēlas pilns, lūdzot otru iespēju. Taču Emīlija, tagad stipra, pārliecināta un apņēmības pilna māte, saprata, ka viņas ģimene jau ir pilnīga bez viņa. Ar skaidrību sirdī viņa noraidīja Džeku, saprotot, ka par sabrukumu ir atbildīgs viņš pats, nevis viņu meitas, un ka viņas pašas spēks un mīlestība pret meitām bija viss, kas viņai patiesībā bija nepieciešams.