Vanesa Redgreiva ir viena no savas paaudzes slavenākajām aktrisēm, kas pazīstama ar savu spēcīgo sniegumu uz skatuves un ekrāna. Dzimusi 1937. gada 30. janvārī prestižā aktieru ģimenē, viņa ir sera Maikla Redgreiva un Reičelas Kempsones meita. Ar tik spēcīgu teātra izcelsmi nebija pārsteigums, ka viņa sāka aktrises karjeru, debitējot uz skatuves 20. gadsimta 50. gados un ātri iegūstot atzinību par savu talantu un iespaidīgo klātbūtni.

Viņas starptautiskā slava sākās 20. gadsimta 60. gados ar tādām filmām kā “Blow-Up” (1966), “Camelot” (1967) un “Isadora” (1968), par pēdējo viņa saņēma Kinoakadēmijas balvas nomināciju. Viņa ieguva savu pirmo un vienīgo Oskaru par filmu “Julia” (1977), kurā viņa atveidoja drosmīgu antinacistu aktīvisti. Visas savas karjeras laikā viņa ir saņēmusi daudzas balvas, tostarp vairākas BAFTA balvas, Zelta globusa balvas un Tonija balvu, nostiprinot savu statusu kā viena no visu laiku izcilākajām aktrisēm.

Papildus darbam kino un teātrī Redgreiva ir bijusi atklāta politiskā aktīviste. Viņa ir aizstāvējusi cilvēktiesību jautājumus, iestājusies pret karu un atbalstījusi kreiso kustību, dažkārt izraisot strīdus. Viņas aktīvisms ir bijis tikpat liela daļa no viņas publiskā tēla kā viņas aktiermāksla, atspoguļojot viņas dziļo apņemšanos ievērot sociālo taisnīgumu un politiskās pārmaiņas.

Arī viņas personīgo dzīvi ir iezīmējuši triumfi un traģēdijas. Viņa bija precējusies ar režisoru Toniju Ričardsonu, ar kuru viņai bija divas meitas, Nataša un Džolija Ričardsone, kuras abas sekoja viņas aktiermākslas pēdās. Meitas Natašas zaudējums 2009. gadā bija postošs trieciens, taču Redgreiva ir turpinājusi strādāt un aktīvi darboties gan savā karjerā, gan savos jautājumos, demonstrējot ievērojamu izturību.

Pat vēlākajos gados Vanesa Redgreiva joprojām ir ievērojama personība šajā nozarē. Neatkarīgi no tā, vai viņa uzstājas uz skatuves vai kameras priekšā, viņa turpina valdzināt auditoriju ar savu dziļumu, inteliģenci un emocionālo spēku. Ar vairāk nekā sešas desmitgades ilgu karjeru viņa ir īsta skatuves mākslas ikona, atstājot aiz sevis mantojumu, kas iedvesmos nākamās paaudzes.