Emanuels Makrons spoži ienāca Francijas politiskajā arēnā 2017. gadā ar drosmīgu vēstījumu par reformām, vienotību un atjaunošanos. Tikai 39 gadu vecumā viņš kļuva par jaunāko prezidentu Francijas vēsturē, lauza tradicionālās partiju robežas un nodibināja savu centristu kustību “La République En Marche!”. Viņa kampaņa apvienoja progresīvu ekonomisko politiku ar proeiropeiskām idejām, uzrunājot gan mēreni noskaņotos konservatīvos, gan reformām atvērtos liberāļus. Makrona straujais uzplaukums iezīmēja būtiskas pārmaiņas Francijas politikā, izjaucot ilggadējo Sociālistu un Republikāņu partiju dominanci.

Prezidentūras laikā Makrons īpašu uzmanību pievērsis Francijas ekonomikas modernizācijai, ieviešot darba tirgus reformas, kuru mērķis bija padarīt pieņemšanu un atlaišanu elastīgāku un mazināt bezdarbu. Viņa redzējums ietver Francijas pārvēršanu par konkurētspējīgāku spēlētāju globālajā ekonomikā, vienlaikus saglabājot sociālās garantijas. Šīs reformas gan izraisījušas pretrunas. Protesti, tostarp plaši pazīstamais Dzelteno vestu kustības vilnis, izaicināja Makrona administrāciju, aktualizējot nevienlīdzības problēmas un šķietamo atšķirtību starp valdību un parastajiem iedzīvotājiem.

Makrons sevi pozicionējis arī kā nelokāmu Eiropas Savienības aizstāvi, īpaši sarežģītos brīžos, piemēram, Brexit procesa laikā un pieaugošā nacionālisma kontekstā visā kontinentā. Viņš iestājies par dziļāku ES integrāciju, aicinājis stiprināt Eiropas aizsardzības stratēģiju, finanšu regulējumu un vides politiku. Makrons uzskata Franciju par vienu no vadošajām balsīm, kas veido Eiropas nākotni, un bieži kalpo kā pretsvars populistiskiem vai izolacionistiskiem virzieniem, kas gūst ietekmi citās valstīs.

Starptautiskajā arēnā Makrons centies sabalansēt diplomātiju ar noteiktību. Viņš uztur pragmatiskas attiecības ar pasaules lielvarām, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu, kā arī iesaistījies dialogā ar Krieviju spriedzes pilnos brīžos. Viņa pūles piedalīties globālo krīžu risināšanā — sākot no klimata pārmaiņām līdz konfliktiem Tuvajos Austrumos — atspoguļo vēlmi saglabāt Francijas nozīmi un ietekmi arvien daudzpolārākajā pasaulē.

Neraugoties uz izaicinājumiem — iekšējiem nemieriem, pandēmiju un starptautisku spriedzi — Emanuels Makrons joprojām ir centrāla figūra gan Francijas, gan Eiropas politikā. Viņa vadības stilu, kurā apvienojas tehnokrātiska efektivitāte ar ideālistisku ambīciju, turpina vērtēt dažādi. Vieni slavē viņa redzējumu, citi kritizē pieeju, taču nenoliedzami Makrons ir pārveidojis politisko ainavu Francijā un turpina spēlēt izšķirošu lomu Eiropas nākotnes veidošanā.