Andersona Kūpera dzīve ir kā smalks gobelēns, austs no kontrastējošiem diegiem: viņa mātes, Glorijas Vanderbiltes, greznības un tēva, Vajāta Kūpera, pieticīgajiem lauku pamatiem. Uzaugot vidē, ko bieži dēvē par “amerikāņu aristokrātiju”, viņš bērnībā iepazina mākslu, slavenības un izsmalcinātu dzīvesveidu. Tomēr tēva vienkāršība un cilvēciskums, nācis no Misisipi fermas, radīja līdzsvaru šajā spožajā pasaulē. Tēva nāve, kad Andersonam bija tikai desmit gadi, atstāja dziļu tukšumu un klusumu, kas ilgstoši palika neatklāts.

Brāļa Kārtera traģiskā pašnāvība vēl vairāk iedziļināja Kūpera izpratni par zaudējumu. Šie smagie dzīves brīži, kā arī mātes emocionālās sāpes, veidoja viņa skatījumu uz sērām un izturību. Ceļš līdz patiesai šīs sāpes izpratnei bija ilgs un kluss — gadiem ilgi viņš klusēja, veltot sevi mātes atbalstam. Tikai vēlāk viņš spēja sākt runāt par pārdzīvoto, rodot mierinājumu atmiņās un sarunās.

Profesionāli Kūpers vienmēr bijis dzīts pēc jēgas un patiesības. Ceļojums uz Āfriku kļuva par viņa pagrieziena punktu – tas aizdedzināja mīlestību pret žurnālistiku un stāstu stāstīšanu. Neskatoties uz sākotnējiem atteikumiem, viņš gāja pats savu ceļu, dodoties uz karstajiem punktiem ar vienkāršu videokameru. Šī drosmīgā pieeja atnesa panākumus – viņš kļuva par prestižu raidījumu “Anderson Cooper 360°” vadītāju un regulāri piedalījās “60 Minutes”.

Līdztekus profesionālajai izaugsmei Kūpers atklāti runājis arī par savu ceļu pie sevis – kā gejs, viņš dalījās pieredzē par grūtībām un atbrīvojošo sajūtu, ko sniedz dzīvošana autentiski. Viņa stāsts atklāj gan personīgās pārmaiņas, gan sabiedrības attīstību.

Tēva loma viņa dzīvē ienāca ar dēlu Vajāta un Sebastiana piedzimšanu. Kūpers bērnu audzināšanā sadarbojas ar savu bijušo partneri Benžaminu Maisani, kopā veidojot mīlošu un atbalstošu ģimenes vidi. Andersona Kūpera dzīvesstāsts, kas piepildīts ar mīlestību, zaudējumu un sevis atklāšanu, ir apliecinājums cilvēka spēkam, patiesuma nozīmei un stāstu spēkam.